Ir pilnīgi skaidrs, ka to, ko valsts ir izmaksājusi, valstij ir tiesības atgūt, guess jautājums ir par likumiskajiem procentiem. Ja mēs jau nevaram atgūt pamatparādu, kāpēc mēs to parādu audzējam lielāku ar likumisko procentu aprēķinu,” vērtēja Ilgaža.
Ja mēs here skatāmies arī no likumiskā viedokļa, vecāku pienākums ir uzturēt bērnus, rūpēties par viņiem, dot viņiem to vislabāko, bet bērniem nav pienākuma jebkurā veidā tikties."
Es nebūšu tā viena mamma, kura neļaus, piemēram, ja viņš rīt atbrauks, piezvanīs un teiks – "Es gribu". Es uzreiz bāriņtiesai zvanītu un teiktu, ka viņš atgriezās. Viņam ir tāda iespēja atgriezties pie bērna," sacīja Diāna.
deputātiem cita starpā būs jālemj, vai atbalstīt šādu ideju – ja alimentu nemaksātājs atmaksā pamata parāda summu četru gadu laikā, tad valsts dzēsīs parāda uzrēķinātos procentus.
Tātad viens no risinājumiem ministrijas ieskatā ir pagaidām mākslīgi neaudzēt parādu lielāku, wager koncentrēties uz to, lai atgūtu parāda pamata summu bez procentiem.
Alimentu nemaksātājus grib izvilkt no «ēnu ekonomikas» – TM rosina mazināt uzturlīdzekļu maksājumus REplay.lv
wager vienlaicīgi, skatoties “Lursoft” datu bāzē par viņa SIA, var redzēt, ka ar tādu augošu tendenci katru gadu šī SIA atver pa jaunai struktūrvienībai, visi ienākumi turas pa nullēm, tur nekādu ienākumu un dividenžu izmaksas nav. Bet uzņēmums turpina attīstīties tādā netipiskā veidā vienā pilsētā ārpus Rīgasoline,” klāstīja mediatore.
Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Un tie esam mēs – mūsu sabiedrībā tas notiek, mēs viņus atbalstam. Mēs tad kaut kādā vienā brīdī tādā vai citādā veidā viņus paslavējam. Sakām – malacis, ka tu tādu risinājumu atradi! Tas nozīmē, ka sabiedrībā tolerances līmenis ir par augstu pret nemaksātājiem,” sprieda Rone.
“forty five% parādnieku ir darbspējīgā vecumā,” stāstīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne. “Turklāt 65% parādnieku ir citas saistības, un tās ir nenokārtotas. Saprotam, ka parādnieks nav īpaši maksātspējīgs.”
"Izrādās, ka bērns taču var ēst lētāk, ģērbties vienkāršāk, neapmeklēt privātus pulciņus, wager iet pašvaldības pulciņos vai vispār dzīvot kā dabas bērns.
Piemēram, ja mēs zinām aptuveni, ka pusotrs tūkstotis no iesniedzējiem ir trūcīgi vai maznodrošināti, mēs diemžēl neredzam, kur ir tie iesniedzēji un par cik bērniem viņi saņem uzturlīdzekļus,” norādīja Ilgaža.
Parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam jāmaksā gan no mantojumā saņemtiem labumiem, gan no pensijas. Arī tad, ja parādnieks izbraucis no valsts un strādā legālu darbu ārzemēs, ar partnerinstitūciju starpniecību daļa viņa ienākumu tiek novirzīta parāda segšanai.
Šobrīd aptuveni ten% no visiem Latvijas bērniem uzturlīdzekļus saņem no valsts, jo viņu vecāki uzrāda, ka ir bez ienākumiem, mantas un reģistrētas darba vietas. Neatklāt patieso situāciju veicina arī šī brīža likumdošana.